Zviedrijā izstrādātais klimata mainības modelis SWECLIM paredz, ka Latvijas teritorijā janvāra vidējā temperatūra, sākot no 2040.gada var būt 0-50C, kas ir ievērojami augstākas nekā pašlaik esošā -60C. Latvijā tipiskas var kļūt bezsniega ziemas, ledus segas izveidošanās iekšējos ūdeņos var nenotikt, mēneša vidējā temperatūra var pieaugt par 60C, respektīvi var pieaugt tā saucamo “karstuma viļņu” biežums un intensitāte. Citas klimata pārmaiņas atbilstoši izstrādātajiem modeļiem nav būtiskas: Saules spīdēšanas ilgums vasaras mēnešos nemainīsies, bet pavasarī tas var nedaudz samazināties, nokrišnu izmaiņas nav vērtējamas kā ļoti būtiskas.

Pēc Potsdamas Klimata mainības institūta pētījumu rezultātiem jūras līmenis gadsimta līdz gadsimta beigām var pieaugt par 0.8 m, līdz ar to pieaugs Baltijas jūras piekrastes erozijas risks. Atšķirībā no Tuvalu mums nedraud pilnīga valsts iznīcība, tomēr Latvijas teritorija samazināsies katru gadu.

Latvijā norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību nosaka LBN 002-01 “Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstināt enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredzēta enerģētiski efektīvu būvelementu pielietošana, visi šie faktori paredz oglekļa dioksīda CO2 ierobežošanu.

Mainoties klimatam, mainīsies Latvijas vidējo temperatūru rādījumi un līdz ar to mainīsies LBN 003-01 “Būvklimatoloģija” daudzo datu sadaļas: gaisa vidējā temperatūra, gaisa temperatūra, apkures perioda ilgums, sniega segas biezums, sniega slodzes vērtība un grunts sasaluma dziļums. Tas nozīmē, ka šodien projektējot ēkas ar labu siltumtehnisko kvalitāti, nākotnē samazināsies ēku siltuma zudumi un , pielietojot alternatīvo enerģijas resursus, samazināsies “aktīvo” solāro enerģijas sistēmu atmaksāšanās laiks. Ja šodien saules kolektoru izmantošanas atmaksāšanās laiks privātmājai ir 3-5 gadi, tad nākotnē tas var sarukt līdz 2 gadiem. Ziemas mēnešos samazināsies apkurei nepieciešamā siltuma daudzums. Tas nozīmē, ka varbūt nevajadzētu steigties ar “pasīvo” māju standartu ieviešanu dzīvē, bet pieturēties pie pašreizējiem būvnormatīviem. Prognožu dati rāda, ka pieaugs lauksaimniecībā iegūto ražu lielums – tas palielināsies par 10-20% un Latvijas klimatā varēs audzēt vīnogas.

Daudz kas būs atkarīgs no Saules aktivitātes, kas šobrīd ir augstākajā līmenī pēdējo 700 gadu laikā, pēdējā Saules aktivitātes maksimuma laikā starp 1000. un 1300.gadu vikingi Grenlandē nodarbojās ar lauksaimniecību.

© 2011 SIA LATSOLAR