Amerikāņu arhitekts F.L.Raits( 1869-1959) par “organisko” arhitektūru izsakās šādi: “…mūsdienu arhitektūra ir viss tas, ko šodien ceļ, “organiskā “ arhitektūra tā ir arhitektūra no “iekšpuses uz āru”, kurā ideāls ir veselums. Mēs nelietojam vārdu “organic”, kā piederošu augu vai dzīvnieku pasaulei. “Organisks” nozīmē būtisks, iekšējs, kas piemīt kaut kam, viengabalainums filozofiskā nozīmē, kur veselais ir attiecībās pret daļu, kā daļa pret veselo, un kur materiālu daba, esamības nozīme, visa radītā būtība kļūst skaidra, kļūstot par nepieciešamību. No šīs būtības izriet kādu raksturu konkrētajā gadījumā mākslinieks var piešķirt ēkai….

Ķīniešu filozofs Lao-dzi piecsimt gadus pirms mūsu ēras teicis, ka ēkas realitāte ir ietverta nevis četrās sienās, bet iekšējā telpā, telpā kas ir radīta dzīvošanai tajā. Šī ideja ir būtisks pretmets visiem pagāniskajiem ( klasiskajiem ) būvniecības ideāliem. Ja jūs pieņemat šo būvniecības koncepciju, klasiskā arhitektūra iet bojā “[4].

Oriģinālais Lao-dzi teksts skan šādi:

“11.

Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā,

Ratu vieglumu nosaka tukšums starp tiem.

Podnieki mīca mālu, lai veidotu traukus,

Lietojams tikai trauku iedobums.

Namdariem, ceļot māju, jāatstāj logi un durvis,

Tikai mājas iekšējais tukšums ir apdzīvojams.

Esamība ir manta, bet lieto neesamību.” [5].

Šie Lao-dzi vārdi patiesībā norāda dziļi filozofisku pieeju ekoloģiskās arhitektūras projektēšanas procesam un tos var likt visa projektēšanas procesa shēmas pamatā. Primāri pār visiem procesiem stāv cilvēka dzīve, kas tiek nodzīvota tieši arhitektūras darbā. Nozīme ir nevis ēkai, bet cilvēciskās substances pavadītajam laikam šajā ēkā, tai sajūtu gammai, ko cilvēks piedzīvo saskaroties ar arhitekta radīto un šādā ziņā arhitekta darbs ir ĻOTI nozīmīgs un atbildīgs. Viss plūst un mainās, cilvēku paaudzes viena nomaina otru, bet ēkas iegūst savu patieso vērtību caur tiem, kas šeit dzīvoja, strādāja, priecājās, bēdājās, bija laimīgi , kuri projektēja un izdzīvoja savu dzīvi.

© 2011 Dipl.arch. Ivo Inša