Videi draudzīgu un vietējiem apstākļiem atbilstošu reģenerējamu būvmateriālu izvēle.

Izvēloties būvmateriālus Latvijā projektētām mājām, būtu jāņem vērā sekojoši principi:

– mazs enerģijas patēriņš un nekaitīgs ražošanas process,

– reģenerēšanas un atkārtotas izmantošanas iespēja,

– decentrāla būvmateriālu ražošana,

Mazs enerģijas patēriņš un nekaitīgs ražošanas process.

            Ražojot būvmateriālus tiek patērēta enerģija, tās primārais patēriņš dažādām materiālu grupām ir atšķirīgs. Piemēram cementa ražošanā tiek patērēts 1700 kWh/m3, kārniņiem 900 kWh/m3, stiklam 15 000 kWh/m3, dzelzij 25 500 kWh/m3, alumīnijam šis skaitlis ir pavisam fantastisks 195 000 kWh/m3. Tas jāņem vērā izvērtējot ēkas kopējo energobilanci. Visdraudzīgākais šajā ziņā ir koks ar 400 kWh/ m3

Reģenerējamie būvmateriāli un otreizējās pārstrādes iespējas.

Latvijā vissvarīgākais reģenerējamais materiāls ir koks. Raugoties no ekoloģiskā viedokļa koksne kā celtniecības materiāls ir videi izdevīga izvēle, kas attiecas uz dabas resursiem, enerģijas izmantošanu, oglekļa dioksīda izmešiem un atkritumiem. Latvijā mežu platības un koksnes apjomi palielinās, jo koksnes pieaugums ir lielāks par izciršanas apmēru. Augošais mežs no atmosfēras uzņem oglekļa dioksīdu, kas pēc tam uzglabājas kokmateriālā, līdz koks sadeg vai sadalās bioloģiski, bet oglekļa dioksīds atgriežas atmosfērā. Pēc tam to atkal uzņem citi augošie koki.

Koksnes produkcijas un koka ēku nozīme ir vēl jo lielāka tāpēc, ka tās uzglabā oglekļa dioksīdu ilgākā laika posmā. Izmantojot nojaucamo ēku koka detaļas enerģijas ieguvei, klimatu ietekmējošo gāzu apjomu var ievērojami samazināt, jo tās aizstāj arī fosilās degvielas, piemēram, naftas, izmantošanu. Latvijā koks arvien ir populārs materiāls arhitektu vidū un koka konstrukcijās tiek radīti kvalitatīvi darbi.

Katrs koksnes kubikmetrs, kuru izmanto citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1.1 t CO2. Ja to pieskaita 0.9 t CO2, kas uzkrājas koksnē, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista 2.0 t CO2. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, koka ēku skaita palielināšanās Eiropā par 10% izraisītu pietiekamu ekonomiju, lai nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols. saskaņā ar pēdējiem aprēķiniem, koksnes izstrādājumu vidējais dzīves cikls ir no 2 mēnešiem avīzēm līdz 75 gadiem koka konstrukcijām. Jo garāks ir šis dzīves cikls, jo labvēlīgāk tas ietekmē vidi. Pētījumā Vācijā ir pierādīts, ka no 44 000t kokmateriālu, kas tikuši izmantoti celtniecībā un iegūti ēku nojaukšanā, vairāk nekā pusi var izmantot atkārtoti: 6700 t – zāgmateriālu veidā, bet 16 000 t pārstrādājot koka paneļos.

Izmaiņas valstu būvnoteikumos stimulē daudzstāvu koka ēku celtniecību. Dānijā un Somijā koka ēkām ir atļauts stāvu skaits līdz četriem stāviem, Šveice – līdz sešiem. Zviedrijā stāvu skaita ierobežojumi nav noteikti, bieži ir sastopamas sešu stāvu koka ēkas, pašlaik lielākajai koka ēkai Lielbritānijā ir septiņi stāvi. Francija, likuma par gaisu un enerģijas racionālu izmantošanu regulējuma ietvaros gatavo konkrētu dekrētu, lai veidotu “priekšnoteikumus kokmateriālu izmantošanas proporcijai sabiedriskajās ēkās”. Šobrīd Latvijā tiks pieņemtas izmaiņas būvniecības noteikumos, kas atļaus 6-stāvu ēku būvniecību. Mēs SIA LATSOLAR specializējamies CLP koka ēku projektēšanā.

Kā noskaidrots pētījumā Lielbritānijā, salīdzinājumā ar ķieģeļu un bloku ēku – ar ķieģeļiem apšūta koka karkasa ēka ietaupa 1.55 t CO2 emisiju uz 50 kv.m. sienas platības, ja koka karkass ir apšūts ar skuju koka dēļu pārklājumu, tas dod CO2 emisiju ekonomiju līdz 3.45t. Tipiska koka karkasa māja Lielbritānijā var dot 5 t CO2 ekonomiju ( tas aptuvenais apjoms, ko izlieto nobraucot 23 000 km mašīnā ar 1.4 l dzinēju ), neņemot vērā zemākas šadas ēkas uzturēšanas izmaksas.

Doktora A.Frīvalda ( Hamburgas universitāte ) pētījumā tika apstiprināts, ka vidusmēra koka celtnes struktūrā un komponentos uzkrājas 12 līdz 30 t oglekļa.

2001.gadā pētījumā Zviedrijā salīdzināja ieguldīto enerģiju un CO2 emisijas no divu līdzīgu ēku emisijām – viena bija no koka, otra no tērauda un betona. Starpība sastādīja 370 kg/kv.m.[4]

Jaunākās tehnoloģijas un metodes, piemēram, līmētu konstrukciju būves, savienojumu elementu un naglu izmantošana, ļauj veidot lielas velves ( hallēm, ražošanas būvēm ). Koka logu izgatavošana ir vienkārša un nodara nesalīdzināmi mazāku ļaunumu dabai kā PVC izstrādājumi. Koka impregnēšanu var veikt ar dabiskajiem aizsarglīdzekļiem, piemēram ar koksnes eļļu, koka darvu, lineļļu, pernicu un bišu vasku. Koksnes otreizējā izmantošana iespējama tiešā veidākā kurināmais vai arī bioloģiskās noārdīšanās ceļā tās atgriežās dabas apritēs.

 

Ekoloģiskajā arhitektūrā iespējama vēl šādu reģenerējamo būvmateriālu izmantošana:

– augu materiāli: salmi, niedres, jūraszāles, sizals, lini, meldri, kaņepes, korķis,  kokvilna, augu eļļas un tauki,

– dzīvnieku valsts materiāli: kazeīns, āda, astri, vilna, kauli, bišu vasks, dzīvnieku   eļļas un tauki.

Decentrāla būvmateriālu ražošanas sistēma.

Latvijā ir visi priekšnoteikumi sabalansētai decentrālai būvmateriālu ražošanas sistēmai. Mūsu valstī pieejami koks, māls, ģipsis, kaļķis, smilts, grants, laukakmens un citi materiāli, kas nodrošina decentrālās ekoloģiskas būvniecības iespēju. Līdz ar to arhitektam ir vesela materiālu palete no kuriem izvēlēties savu mākslas darba realizācijai.

© 2011 Dipl. arch. Ivo Inša